Dārzeņi – cik vērtīgi tie ir?

Atkarībā no tā, kura auga daļa ir ēdama, dārzeņus iedala:

• veģetatīvajos dārzeņos – uzturā lieto to lapas, saknes, stublājus, bumbuļus, ziedus vai zemes stumbrus;
• augļu dārzeņos – uzturā izmanto augļus un sēklas.

Veģetatīvie dārzeņi

• Bumbuļu dārzeņi – kartupeļi, topinambūri, batātes
• Sakņu dārzeņi – burkāni, bietes, kāļi, redīsi, rutki, rāceņi, baltās garšsaknes (selerijas, pētersīļi, pastinaki);
• Kāpostu dārzeņi – galviņkāposti, virziņkāposti (Savojas kāposti ), rožu (Briseles) kāposti, ziedkāposti, kolrābji;
• Sīpolaugi – sīpoli, loksīpoli, puravi, ķiploki;
• Lapu dārzeņi – salāti, skābenes, spināti;
• Garšaugi – dilles, estragons, baziliks, majorāns, gurķu mētra, koriandrs, piparmētra;
• Deserta dārzeņi – rabarberi;
• Eksotiskie dārzeņi – sparģeļi, artišoku, fenhelis

Augļu dārzeņi

• Tomātaugi – tomāti, dārzeņpipari, baklažāni;
• Ķirbjaugi – ķirbji, gurķi, kabači, patisoni, arbūzi, melones;
• Pākšaugi – zirņi, pupas, pupiņas;
• Graudaugi – cukurkukurūza

Kartupeļi (bumbuļu dārzeņi)

Kartupeļiem ir īpaša vieta dārzeņu vidū. Kartupeļi izceļas ar lielu ogļhidrātu saturu – tajos vidēji ir 18% cietes, tāpēc kartupeļi ir patstāvīgs pārtikas produkts, kurus var uzturā izmantot kā pamatēdienu. Kaloriju daudzums kartupeļos ir divas līdz trīs reizes lielāks nekā pārējos dārzeņos.

Taču īpaša kartupeļu vērtība ir kālijs – minerālviela, kurai ir liela nozīme ūdens apmaiņas normalizācijā un normālas sirds darbības uzturēšanā. Augstā kālija satura dēļ kartupeļus iesaka lietot ārstnieciskā uzturā kā urīna izvadīšanas veicinātājus sirds un nieru slimību gadījumos. Kartupeļi kāliju satur ievērojami vairāk nekā citi ar kāliju bagāti produkti – maize, gaļa un zivis.

Kas jāzina kartupeļu lietotājiem?

• Kartupeļus ilgstoši uzglabājot, tie saasno un asnu vietās veidojas solanīns – cilvēka organismam kaitīga viela. Kartupeļu mizā solanīna koncentrācija ir vismaz trīs reizes lielāka un salīdzinoši vairāk solanīna satur arī kartupeļu ārējais slānis.
• Tā kā solanīns šķīst ūdenī, tad saasnojušus kartupeļus vēlams vārīt, nevis gatavot ceptā veidā. Kartupeļu novārījumu pavasara mēnešos neiesaka izmantot mērču un zupu pagatavošanai.
• Uzglabājot kartupeļus temperatūrā, kas ir tuvu 0oC, tajos esošā ciete sadalās un kartupeļi iegūst saldenu garšu. Ja divas – trīs dienas šādus kartupeļus patur istabas temperatūrā, tie atgūst sākotnējās garšas īpašības un ir lietojami uzturā.
• Kartupeļu garšu un miltainību ietekmē tajos esošās olbaltumvielas un ciete. Kartupeļu uzturvērtība, savukārt, ir atkarīga no tajos esošajā pilnvērtīgajām olbaltumvielām – kartupeļu olbaltumvielas pēc sava aminoskābju sastāva ir tuvas dzīvnieku izcelsmes produktu olbaltumvielām.
• Kartupeļu olbaltumvielās esošā aminoskābe tirozīns gaisa skābekļa klātbūtnē un fermentu ietekmē izraisa kartupeļu mīkstuma melnēšanu. Tāpēc notīrītus un sagrieztus kartupeļus nekavējoties ir jāpakļauj siltumapstrādei, vai arī jāuzglabā ūdenī.
• Kartupeļos ir samērā nedaudz C vitamīna, ja salīdzina, piemēram, ar citrusaugļiem, upenēm vai piparu dārzeņiem. Taču, ievērojot to, ka kartupeļi mūsu uzturā tiek izmantoti salīdzinoši lielos daudzumos un regulāri gandrīz katru dienu, kartupeļi ir viens no C vitamīna pamatavotiem mūsu ikdienas uzturā.
• Topinambūri (Jeruzālemes artišoki) ir daudzgadīga bumbuļaugu kultūra, kura aug siltajās klimatiskajās zonās. Topinambūru bumbuļi ir dzeltenbaltā, sārtā vai violetā krāsā. Topinambūru uzturvērtība ir mazāka kā kartupeļiem; topinambūri nesatur cieti, bet satur inulīnu (vidēji 20%) un cukuru (līdz 5%).
• Batātes jeb saldie kartupeļi ir iegarenas formas bumbuļi, kas aug siltajās klimatiskajās joslās un ir dažādu toņu dzeltenā krāsā. Batātes mīkstums ir saldens, līdzinās kartupelim, bet cietes saturs ir mazāks – vidēji 7%.

Derīgi padomi kartupeļu ēdienu gatavotājiem

Jauniem kartupeļiem miziņu ir vieglāk notīrīt, ja tos iepriekš patur aukstā ūdenī;

• Kartupeļi ir jāmizo ar nerūsējošu nazi – saskarē ar dzelzi noārdās C vitamīns;
• Mizojot biezas mizas, zūd daudz C vitamīna un minerālvielu, kuri ir koncentrēti kartupeļa ārējā slānī;
• Ja ēdienu (zupu, sautējumu u.c.) sastāvā ir skābi produkti (skābēti gurķi, skābēti kāposti, skābenes), kartupeļus jāpievieno pirms šiem produktiem, jo skābā vidē tie neizvārās, bet paliek cieti;
• Apsaluši kartupeļi nav piemēroti cepšanai lielā tauku daudzumā – tie ātri kļūst tumši un negaršīgi; apsaluši kartupeļi pirms vārīšanas uz minūti jāievieto aukstā ūdenī;
• Lai kartupeļi vārot neizjuktu, tiem savlaicīgi nolej ūdeni un izsautē tvaikos;
• Ar mizu vārītajos kartupeļos labāk saglabājas C vitamīns; ar mizu vārītos kartupeļus vieglāk notīrīt, ja tos pēc vārīšanas aplej ar aukstu ūdeni;
• Kartupeļu biezenim nav ieteicams pievienot aukstu pienu, jo biezenis kļūst pelēks; piens pirms pievienošanas biezenim ir iepriekš jāuzvāra;
• Lai pankūku gatavošanai sarīvēti kartupeļi nekļūtu tumši, tiem jāpielej nedaudz karsta piena;
• Ja kartupeļi un to kroketes tiek cepti lielā tauku daudzumā, tie jāliek sakarsētās taukvielās, lai neizjuktu un lai pārmērīgi neuzsūktu taukvielas;
• Pirms cepšanas ieteicams kartupeļus nosusināt ar salveti, jo mitrums kavē garoziņas izveidošanos.
• kartupeļus apstrādā ar sodu, nomizo un sagriež;
• kartupeļus cep eļļā, kas iesūcas kartupeļos;
• noslēgumā kartupeļus apsmidzina ar garšvielām, krāsvielām un antioksidantiem;
• vērtīgais (t.sk., C vitamīns) ir zudis, bet cena palielinājusies 10-20 reizes!

Sakņu dārzeņi

Sakņu dārzeņiem ēdama ir paresninātā pamatsakne. Saknes pamatdaļa no ārpuses ir pārklāta ar korķa slānīti jeb mizu, zem kuras atrodas mīkstums. Jo dārzenis ir pilnīgāk nogatavojies, jo miza ir biezāka – tajā vairāk nogulsnējas korķaudi.

Mīkstumā ir koncentrētas sakņu dārzeņu uzturvielas. Sakņu dārzeņiem kopumā ir augsta uzturvērtība:

• tie satur salīdzinoši daudz cukuru – biete un burkāni, piemēram, satur no 6- 9% cukuru;
• to sastāvā ir vērtīgas minerālvielas, vitamīni, fitoncīdi, aromātiskās vielas u.c. vielas, kas nepieciešamas cilvēka organisma normālai funkcionēšanai;
• lai nodrošinātu organismu ar dabiskajām uzturvielām, pēc uzturzinātnieku ieteikumiem gadā būtu jāpatērē 15 – 16 kg burkānu;
• burkānus iesaka lietot sirds un asinsvadu slimniekiem, urīnceļu slimniekiem, nierakmeņu gadījumos un pret cērmēm;
• bietēs esošās vielas piedalās zarnu darbības regulēšanā, aizkavē aterosklerozi, regulē vielumaiņu, regulē asinsspiedienu, samazina mazasinību;
• rutki regulē zarnu darbību, veicina kuņģa sulas sekrēciju, sekmē holesterīna izdalīšanos no organisma, uzlabo ēstgribu, mazina klepu un stiprina matu saknes;
• seleriju lietošana uzturā veicina ēstgribu, uzlabo nieru darbību, nomierinoši iedarbojas uz nervu sistēmu;
• mārrutkus baktericīdo īpašību dēļ lieto pret saaukstēšanos, bet pētersīļu sulu – iekšējo iekaisumu ārstēšanai.

Sakņu dārzeņi	Vitamīni	Minerālvielas
Burkāni	karotīns, C un PP	kālijs, dzelzs, fosfors, magnijs, kalcijs
Bietes	karotīns, B1, B2, PP, C	kālijs, dzelzs, fosfors, magnijs, kalcijs
Redīsi	B1, B2, PP, C	kālijs, dzelzs, fosfors, magnijs, kalcijs
Kāļi	karotīns, B1, B2, PP, C (tikpat, cik mandarīnos!)	kālijs, dzelzs, fosfors, magnijs, kalcijs
Selerijas	B1, B2, PP, C	kālijs, dzelzs, fosfors, magnijs, kalcijs

Kāpostu dārzeņi

Galviņkāposti veido galviņu, kura sastāv no kacena un lapām; kacens satur daudz šķiedrvielu. kacenā ir vismaz pusotras reizes vairāk cukura un C vitamīna nekā kāposta lapās.

Sarkanie galviņkāposti ir bagātāki ar uzturvielām nekā baltie galviņkāposti – tajos ir vairāk ogļhidrātu, minerālvielu un C vitamīna (4 reizes vairāk nekā baltajos!).

Virziņkāpostiem ir krokotas lapas un galviņas ir irdenākas kā parastajiem galviņkāpostiem. Tajos ir salīdzinoši vairāk C vitamīna, karotīna un minerālvielu nekā baltajos galviņkāpostos.

Ziedkāpostu uzturā izmantojamā daļa ir neizplaukusī ziedkopa – galviņa. Ziedkāposti uzturvērtības ziņā ir vērtīgāki par galviņkāpostiem, jo satur vairāk vitamīnu un minerālvielu – sevišķi kāliju, fosforu, kalciju un dzelzi. Ziedkāposti ir viegli sagremojami, jo satur maz šķiedrvielu, tāpēc tos uzskata par diētisku produktu.

Briseles kāposti (rožkāposti) atšķiras ar to, ka uz augsta stublāja (70 – 100cm)veidojas daudz mazas galviņas jeb rozītes (30 – 100 gab.). Rožkāpostos ir salīdzinoši daudz olbaltumvielu, minerālvielu, C vitamīna (četras reizes) un karotīna (līdz 15 reizēm).

Brokoļi jeb sparģeļkāposti ir ziedkāpostu paveids – to galviņa veidojas no nepilnīgi attīstītiem ziedpumpuriem. Brokoļi veido 50 – 70 cm augstu lapu rozeti ar stublāju, kam galā atrodas irdena galviņa. Šie kāposti satur divas reizes vairāk C vitamīna kā ziedkāposti.

Kolrābjiem ir apaļa vai plakana forma bāli zaļi vai sarkanīgā krāsā. Tie satur salīdzinoši daudz olbaltumvielu, minerālvielu (fosfors, dzelzs, kobalts) un šķiedrvielu.

Pekinas kāposti un Ķīnas kāposti ir salātiem līdzīgi kāposti; tie satur salīdzinoši daudz C vitamīna.

Kāpostu dārzeņi ir nozīmīga mūsu ikdienas uztura sastāvdaļa:

• to uzturvērtību galvenokārt nosaka tajos esošie vitamīni – visvairāk C vitamīns.
• atkarībā no kāpostu veida tie satur 50 līdz 160 mg% šā vitamīna;
• kāpostos ir daudz minerālvielu – kālijs, kalcijs, magnijs, fosfors, dzelzs
• minerālvielas piedalās skābju – sārmu līdzsvarošanai cilvēka organismā;
• kāposti satur pilnvērtīgas olbaltumvielas, kuras piedalās vielu maiņas regulēšanā;
• zemās kaloritātes dēļ kāpostus iesaka ārstnieciskajā uzturā, lai normalizētu ķermeņa masu;
• kāpostos esošā viela sulforafens sekmē sāļu, kancerogēno vielu un smago metālu izvadīšanu no organisma; svaigu kāpostu sulu izmanto kuņģa sulas ārstēšanai;
• kāpostus iesaka sirds slimniekiem pret aterosklerozi un cukura diabēta slimniekiem; skābētus kāpostus rekomendē pret žultsakmeņiem;
• svaigas kāpostu lapas izmanto ilgi nedzīstošu brūču ārstēšanai;
• uzturzinātnieki iesaka gadā apēst vidēji 40 – 45 kg svaigo kāpostu, lai sekmētu normālu vielu maiņu.

Kāļi

Kāļus ieteicams lietot uzturā, lai papildinātu vitamīnu un minerālvielu krājumus organismā, uzturētu veselīgus organisma dzīvības procesus, izvairītos vai ārstētu saaukstēšanos. Kāļa lietošana uzturā uzlabo vielmaiņas procesus, to īpaši iesaka lietot uzturā cilvēkiem ar aptaukošanās problēmām. Savukārt pie kuņģa slimībām kāli lietot nav ieteicams. Svaigi spiestas kāļu sulas jādzer pie vitamīnu trūkuma organismā.

Kāļa saknē ir ievērojams daudzums C vitamīna, karotīna, B1, B2 un B6 vitamīnu. Kā arī fosfors, nātrijs, dzelzs, kalcijs, magnijs un sērs. 100 gramos kāļa ir aptuveni 36 Kkal, 1 grams olbaltumvielu un 8 grami ogļhidrātu.

Ķirbis

Ķirbji satur daudz karotīna – pat līdz 14mg%, kā arī C vitamīnu un B1, B2, PP vitamīnus. No minerālvielām ķirbjos visvairāk ir kālijs un kalcijs.

Ķirbjiem piemīt ārstnieciskas īpašības:

• tos iesaka lietot nieru un sirds slimniekiem, jo ķirbji veicina liekā ūdens izvadīšanu no organisma;
• ķirbju mīkstums dziedē ekzēmas un apdeguma brūces;
• ķirbju sēklas iesaka lietot pret cērmēm;
• sēklu novārījumu lieto gremošanas uzlabošanai;
• ķirbju sula palīdz aizcietējumu gadījumos.

Askorbīnskābe aizsargā no saaukstēšanās, B grupas vitamīni rūpējas par ādas tīrību, matu kuplumu un nagu biezumu. Ķirbī esošie A un E vitamīni novērš ādas priekšlaicīgu novecošanu. Karotīna ķirbī ir aptuveni piecas reizes vairāk, kā burkānā. Šis dārzenis satur arī vitamīnus C, D, PP un T. Ķirbī ir visvairāk dzelzs, salīdzinot ar citiem dārzeņiem. Tas satur arī varu un fosforu, kas labvēlīgi ietekmē asinsriti, kā arī kāliju un kalciju. Ķirbju sulā ir vielas, kas vairo vīrieša potenci. Šis dārzenis ir īpaši ieteicams cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām.

Svaigi spiestu ķirbju sulu šī dārzeņa īpašību dēļ īpaši iesaka lietot uzturā cilvēkiem ar palēninātu vielmaiņu, aptaukošanos un cukura diabētu. Lai uzlabotu ķirbja sulas garšu, to var jaukt ar burkānu un ābolu sulām.

100 gramos ķirbja ir 25 kkal, 90% ūdens, 1 grams olbaltumvielu un 6 grami ogļhidrātu.

Ķirbju sēklas no organisma izvada parazītus, ķirbja mīkstums palīdzēs neveselām aknām, bet ķirbja piens – nierēm un urīnpūslim. Ķirbja pienu sagatavo, samaļot notīrītas ķirbja sēklas un aplejot ar vārdošu ūdeni. Iegūto šķidrumu jāizkāš caur marli.

Brokoļi

100 gramos brokoļu ir aptuveni 30 Kkal, 3 grami olbaltumvielu un 4 grami ogļhidrātu, tā  sastāvā ir 90% ūdens. Tādēļ šis dārzenis plaši tiek izmantots zema ogļhidrātu satura un citās diētās.

Brokoļi satur lielu daudzumu vitamīna C un K – 100 grami brokoļu nodrošinās šo vitamīnu nepieciešamo dienas devu. 100 gramos brokoļu ir tik pat daudz kalcija, kā 100 gramos piena. Tāpat brokoļos ir ievērojams daudzums folāta, kas nepieciešams pie jaunu šūnu veidošanās, kā arī dzelzs, kas nodrošina asins veidošanos un organisma apgādi ar skābekli.

Amerikāņu zinātnieki ir pierādījuši, ka regulāra brokoļu lietošana uzturā uzlabo sirdsdarbību un aiztur vēža šūnu veidošanos.

Bietes

Pēc uzturvērtības biete ir viens no visvērtīgākajiem dārzeņiem.

Bietes   sastāvā   esošās vielas pazemina asinsspiedienu, stiprina imunitāti un samazina holesterīna līmeni asinīs, kā arī palīdz no organisma izvadīt lieko ūdeni – tas ir nepieciešams veselīgai sirds darbībai. Bietē esošais betaīns aktivizē aknu šūnu darbību. Tumšas krāsas bietes nostiprina asins kapilāru sieniņas. Īpaši ieteicams regulāri uzturā lietot bietes ir cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām.

100 gramos biešu ir 43 Kkal, 2 grami olbaltumvielu un 10 gramu ogļhidrātu. Bietēs ir ievērojams daudzums P un U vitamīna, kā arī vitamīni B1 un B2 un karotīns. To sastāvā ir minerālvielas fosfors, kalcijs, sērs, nātrijs. Bietes ir ievērojams dzelzs avots.

Svaigi spiesta biešu sula uzturā atjauno hemoglobīna līmeni asinīs. Šo sulu organisma atjaunošanai ieteicams dzert pēc smagu slimību pārciešanas vai lielas organisma pārpūles – piemēram, dzemdībām. Skaistumkopšanā biešu sulu iesaka lietot cīņā ar ādas novecošanos.

100 gramos svaigi spiestas biešu sulas ir 42 Kkal, 1 grams olbaltumvielu un 10 gramu ogļhidrātu.

! Atceries, ka svaigi spiestu biešu sulu ieteicams dzert tikai aptuveni 2 stundas pēc sulas izspiešanas, atšķirībā no citām augļu un dārzeņu sulām, kas jādzer uzreiz pēc izspiešanas.

 Sīpoli

Sīpola sastāvā ir cukurs, olbaltumvielas, tauki, organiskās skābes, kalcijs, dzelzs, kālijs, fosfors, nātrijs un magnijs. Sīpolos ir ļoti liels daudzums B1, B2, B6, C, E un PP vitamīniu Specifisko smaržu sīpolam piešķir ēteriskā eļļas kuras sastāvā ir sērs. Tieši šīs eļļas sastāvā ir fitoncīdi, kuriem piemīt ārstnieciskas īpašības.

Sīpols ir spēcīgs antiseptisks līdzeklis. Šo dārzeni izmanto ļoti daudzu un dažādu slimību ārstēšanā. Zinātnieskie pētījumi pierāda, ka regulāra sīpolu lietošana uzturā samazina vēža saslimšanas risku.

Svaigs sīpols uzturā stimulē dzelzs sekrēciju, tādā veidā veicinot vielmaiņu, palielinot kuņģa sulas izdalīšanos, palielina apetīti, ārstē kuņģa problēmas. Sīpols labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu – piemēram, ēdamkarote sīpola sulas, sajaukta ar medu vai pienu, uzlabos miegu. Sīpols nostiprina sirds muskuli, uzlabo sirds asinsriti, samazina holesterīna līmeni asinīs.

Zaļie zirnīši

Zirņi ir olbaltumvielām visbagātākie dārzeņi. To sastāvā ir ļoti svarīgas un noderīgas aminoskābes. Zirņu sastāvā ir vitamīni PP, B1, B2, C, kā arī provitamīns A. Zaļo zirnīšu sastāvā ir kālijs, fosfors un dzelzs, magnijs, kalcijs un nātrijs.

100 gramos zaļo zirnīšu ir 81 kilokalorija, 5 grami olbaltumvielu un 14 grami ogļhidrātu.

Zaļos zirnīšus iesaka lietot uzturā cilvēkiem ar hronisku gastrītu un kuņģa čūlu, aptaukošanos, aterosklerozi un cukura diabētu. Ierobežot zirnīšus pārtikā vajadzētu cilvēkiem, kuriem tie izraisa kuņģa uzpūšanos, kā arī cilvēkiem, kuriem ir podagra vai urīnskābes diatēze.

Zaļo zirnīšu lietošana pārtikā palīdz cīnīties ar hronisku nogurumu un mazasinību, uzlabo organisma imunitāti.

Svaigus zaļos zirnīšus var uzglabāt sasaldējot un lietot tos pārtikā visu gadu. Zirņus saldē attīrītus, bez pākstīm.

Tomāti

• Tomātiem piemīt ārstnieciskās īpašības – tomātus iesaka lietot pret mazasinību, jo tie satur folijskābi un dzelzi; tā kā tomātos ir daudz kālija sāļu, tos iesaka sirds un asinsvadu slimniekiem; tomātu maigā konsistence ir piemērota kuņģa un zarnu slimnieku uzturā, bet tajos esošie fitoncīdi veicina brūču sadzīšanu;
• Tomāti satur C vitamīnu, PP vitamīnu un karotīnu, kā arī tādas minerālvielas kā kālijs, fosfors, kalcijs; siltumnīcu tomātos C vitamīns un kālijs ir nedaudz mazāk, bet karotīns – vairāk kā trīs reizes mazāk nekā lauka tomātos. Siltumnīcu tomātos ir slāpeklis;
• Tomātus nedrīkst pārgatavināt, jo tad tajos uzkrājas dzintarskābe, kas ir kaitīga cilvēka organismam;
• Pēc uzturzinātnieku ieteikuma cilvēkam gadā būtu jāpatērē vismaz 19 kg tomātu.

Baklažāni

• Baklažāniem rūgto garšu piešķir tajos esošais solanīns;
• Baklažāni satur C vitamīnu un minerālvielas kāliju, dzelzi, fosforu un kalciju;
• Baklažāni palīdz samazināt holesterīna daudzumu asinīs, tonizē sirdsdarbību un veicina ūdens apmaiņu organismā; tos iesaka lietot aknu slimību, aterosklerozes un podagras gadījumos.

Dārza pipari (paprika)

• Galvenā piparu vērtība ir tajos esošais C vitamīns – sarkanajos piparos C vitamīna satur ir 150 – 450 mg% (kartupeļos salīdzinoši – 20mg%, ziedkāpostos – 70 mg%); tajos ir arī B1, B2, PP vitamīni un karotīns; No minerālvielā paprika visvairāk satur kāliju, fosforu, magniju.
• Atkarībā no rūgtvielas un glikozīda – kaspicīna satura, izšķir sīvo papriku un saldo papriku; ēteriskās eļļas piešķir pipariem raksturīgo aromātu, bet alkoloīdi – dod sīvu un kodīgu garšu;
• Saldo papriku iesaka lietot ēstgribas un gremošanas veicināšanai; to iesaka arī slāpju remdēšanai. Sīvo papriku lieto tikai kā garšvielu.
• Papriku dažreiz no iekšpuses bojā pelējuma sēne – šādu papriku uzturā lietot nedrīkst.

Kabači

Kabačos ir vairāk minerālvielu kā ķirbjos – varš, dzelzs, fosfors, kalcijs un magnijs;

Kabačus iesaka ārstnieciskajā uzturā – kuņģa un zarnu trakta, sirds slimību gadījumos un cilvēkiem ar liekā svara problēmām.

Patisoni tāpat kā kabači tiek uzskatīti par krūmu ķirbjiem; specifiskās formas dēļ tos dēvē arī par šķīvju ķirbjiem.

Patisoniem ir apaļa šķīvjveida forma ar robotām malām, kraukšķīgs mīkstums un sīkas sēklas.

Patisonos ir vairāk šķiedrvielu un C vitamīna kā ķirbjos, bet mazāk aromātisko vielu.

Gurķi

Gurķi ir visizplatītākā ķirbjaugu kultūra.

• Gurķi uzturvielu satura ziņā nav īpaši vērtīgi un tos lieto galvenokārt kā garšaugu;
• Gurķos ir daudz ūdens (līdz pat 98%);
• Gurķi satur nedaudz B2, C, PP vitamīnu un karotīna; gurķos esošās minerālviela kālijs -labvēlīgi ietekmē gremošanas sistēmu un vielu maiņu;
• Gurķos uzkrājas rūgtvielas, ja tie ilgstoši attīstās pazeminātā temperatūrā

Arbūzi

Arbūzos ir daudz ūdens (līdz 90%), salīdzinoši daudz ogļhidrātu (apmēram 9%) un salīdzinoši maz šķiedrvielu, B grupas un C vitamīnu un arī minerālvielu.

Uzturā vērtīgāki ir arbūzi ar mīkstu, sulīgu, saldu, graudainu mīkstumu un plānu mizu.

Īpatnējā ķīmiskā sastāva dēļ arbūzus iesaka lietot:

• tūskas slimniekiem,
• podagras slimniekiem,
• mazasinības gadījumos,
• aptaukošanās gadījumos,
• zarnu darbības stimulēšanai.

Melones

Pēc ķīmiskā sastāva melones ir visvērtīgākais ķirbjaugs, jo satur līdz 10% ogļhidrātu, salīdzinoši daudz minerālvielu (sevišķi dzelzi), kā arī B grupas, C un PP vitamīnus.

Meloņu gatavības pakāpi nosaka pēc mizas krāsas izmaiņas un raksturīgā aromāta; gatavai melonei miziņa augļkātiņam pretējā pusē ir elastīga, bet negatavai – cieta.

Pākšaugi

Pākšaugi ir vērtīgs uztura produkts. Atkarībā no šķirnes un gatavības pakāpes tos pieskaita vai nu pie dārzeņiem – vai arī pie graudaugiem. Dārzeņu grupā ietilpst pākšaugu zaļās pākstis un nenogatavojušās sēklas. gatavo pākšagu sēklas ir graudu produkts, kuru uzglabāšanas laiks var sasniegt divus gadus.

Salīdzinājumā ar pārējiem dārzeņiem pākšaugi satur daudz pilnvērtīgu olbaltumvielu – vidēji 20% (līdzīgi kā dzīvnieku izcelsmes produkti – gaļa, siers, biezpiens).

Pākšaugu galvenās minerālvielas ir kālijs, kalcijs un fosfors, bet no vitamīniem tie satur B grupas un C vitamīnu, kā arī karotīnu.

Arbūzi un melones sadalās nevis kuņģī, bet zarnu traktā. Tātad, ja vēders jau piebāzts, pa virsu uzēstie sulīgie augļi vienkārši tupēs un gaidīs, līdz tiks tālāk. Taisnību sakot, nevis gaidīs, bet siltumā izšķīdīs un uzrūgs, ne tikai zaudējot savas vērtīgās īpašības, bet pat kaitējot. Arī jebkurus citus augļus un ogas labāk notiesāt 20 līdz 30 minūtēs pirms kārtīgām pusdienām, jo kuņģī tie uzkavējas pavisam īstu brīdi, lai uzsūktos zarnās.

Kaut mūsu organismam saknes un augļi ir labu labie draugi, tām piemīt arī kaprīzes – ar ko un kā tās vēlas vienā šķīvī/ katlā gulēt. Turklāt augļus vislabāk notiesāt pirms, nevis pēc kārtīgām pusdienām.

Svaigu vai vārītu?

Ēdiena uzņemšana ir viena no mūsu tiešākajām saiknēm ar dabu, tādēļ centies likt galdā to, kas nogatavojies tieši tagad, šajā klimatiskajā zonā. Rudens Latvijā ir īstais dārzeņu laiks. Visu, ko vari apēst neapstrādātu, – tiesā svaigu! Tas gan nenozīmē, ka jāvairās no vārītiem, sutinātiem vai krāsnī ceptiem dārzeņiem. Ielāgo, ka svaigie un termiski apstrādātie dažādi iespaido organismu. Svaigie aktīvāk stimulē gremošanas sulu un fermentu izdalīšanos, savukārt sutinātie ir derīgāki, ja ir jutīgs gremošanas trakts.

Cik daudz ūdens?

Gatavojot ķirbjus, kabačus vai citus daudz šķidruma saturošus dārzeņus, ūdeni pievienot nevajag – ļauj, lai tie sutinās savā sulā. Savukārt bietes, kāposti, burkāni un rāceņi gribēs kādu lāsi valgmes – uz vienu kilogramu rēķini 200 mililitrus ūdens. Vārīšanas vai sutināšanas laiks – ne ilgāk par 15 – 20 minūtēm (tas gan atkarīgs arī no dārzeņu vecuma).

Kurš ar kuru?

Ir svarīgi zināt, cik daudz cietes satur tavs mīļākais dārzenis. No cietes brīvie: zaļumi, kāposti, gurķi, baklažāni, loki, ķiploki, rācenis, redīsi, paprika un tomāti. Savukārt cieti satur kartupeļi, bietes, burkāni, kabači, kāļi, patisoni, ķirbji, kā arī pētersīļi un selerijas. Šis dalījums tev palīdzēs izvēlēties pareizas produktu kombinācijas. Dārzeņi, kas nesatur cieti, lieliski saskan ar jebkuru ēdienu, tie palīdz gremošanas sistēmai tikt galā pat ar treknu gaļu. Cieti saturošie saderēs ar taukvielām, piemēram, krējumu, taču vēderā var sastrīdēties ar gaļas kumosu.

Krietnais kartupelis

C vitamīns vislabprātāk uzturas tieši zem mizas, tāpēc tas vislabāk saglabājas krāsnī ar visu mundieri ceptā kartupelī.

Izmēģini! Kārtīgi nomazgā kartupeli, ietin folijā un liec cepeškrāsnī. Gatavu pārgriez trijās daļās, pārslaki ar dažiem labas eļļas pilieniem, pustējkaroti krējuma, pārber šķipsniņu sasmalcinātu diļļu un ķiploku.

Tikai svaigēdājiem!

Bietes un burkānus tiesā svaigus, pievienojot eļļu, skābu vai saldu krējumu. Lūk, īsta svaigēdāja salāti: 1 burkānu sarīvē uz smalkās rīves, pievieno ēdamkaroti noplaucētu rozīņu, tējkaroti diedzētu graudu un ēdamkaroti krējuma.

Tomāti dārzeņu pjedestāla atrodas īpaši augstā vietā, jo bagātīgi satur dabisko ābolu un citronskābi, taču tās ir veselīgas tikai tad, ja organiskas. Vārot, cepot un konservējot, skābes kļūst neorganiskas. Tāpēc, lai tomāts nezaudētu vērtīgumu, tas pareizi jāēd – tikai svaigā veidā un tikai tā augšanas sezonā. Noprovē rudens salātus: sarīvē uz rupjas rīves kabaci, pievaino plānās šķēlītēs sagrieztus tomātus, sasmalcinātus sīpolus, nedaudz citronmizas un karoti ķirbju eļļas.

Augļu ēšanas ABC Savi likumi arī dārzeņu un augļu sulām. Vai zināji, ka tās labāk dzert atšķaidītas vai nu ar ūdeni, vai auzu novārījumu? Tad sulas vieglāk un ātrāk uzsūcas, turklāt tādējādi tiek atslogoti fermentus izstrādājošie orgāni. Dzer lēni, maziem malciņiem vai pat ēd ar karoti, lai tās sāktu uzsūkties jau gremošanas trakta pašā sākumā – mutes daļā.