ikriGalvenie krampju — muskuļu spazmveidīgas saraušanās — iemesli ir nepietiekama asinsrite vai arī elektrolītu — kālija, nātrija, magnija, kalcija — trūkums organismā.

Visbiežāk krampji rodas apakšstilbos, bet var būt arī pēdās un augšstilbos. Parasti tie ilgst mazāk nekā minūti.

Krampji, peldoties aukstā ūdenī, nav jāuzskata par bīstamiem, jo asinsvadi aukstumā mēdz reflektori sarauties, taču dažkārt tā ir pazīme, ka organismā kaut kas nav kārtībā.

Traucētas asinsrites gadījumā muskuļiem netiek pievadīts pietiekami daudz asiņu un tāpēc pietrūkst skābekļa. Kāju asinsvadu aterosklerozes gadījumā, cilvēkam ilgāku laiku staigājot, bojāto asinsvadu dēļ rodas sāpes un krampji kājās, kas apstājoties un atpūšoties pāriet. Šajā gadījumā krampji vairāk raksturīgi vīriešiem, smēķētājiem, cilvēkiem, kuriem ir augsts holesterīna līmenis asinīs, un pēc 50 gadu vecuma. Tādā gadījumā novērst krampjus palīdz asinsriti veicinoši līdzekļi.

Krampji kājās mēdz būt arī cukura diabēta gadījumā, jo šī slimība bojā asinsvadus. Turklāt hipokaliēmiju — kālija pastiprinātu ieplūšanu šūnās — izraisa insulīns.

Elektrolītu daudzums organismā var samazināties vairākos gadījumos:

  • ja nepieciešamās vielas pietiekamā daudzumā netiek uzņemtas ar uzturu, tie tiek zaudēti caur nierēm, nepareizi lietojot urīndzenošos līdzekļus, īpaši hipotiazīdu grupas medikamentus, ar kuriem novērš paaugstinātu asinsspiedienu. Ārsta nozīmētā zāļu deva reti rada kālija trūkumu organismā, taču reizēm slimnieki to paaugstina paši. Bieži lietojot furosemīdu, lai nerastos kālija deficīts, nepieciešams lietot arī kālija preparātus — panangīnu un asparkāmu,
  • ja ir ilgstoša caureja un vemšana, elektrolīti tiek izvadīti no organisma pa gremošanas traktu,
  • ja ir izteikti liela slodze, organisms zaudē sāļus ar sviedriem,
  • lielu apdegumu gadījumā elektrolīti izdalās no organisma caur bojāto ādu.

Krampji kājās nereti rodas grūtniecēm. Auglis mēdz nospiest asinsvadus un nervus, tāpēc grūtniecei rodas krampju sajūta, turklāt šajā periodā krampjus kājās var radīt izmainītais kalcija un fosfora līmenis organismā, kā arī kālija trūkums. Apmēram pusē gadījumu, kad trūkst kālija, trūkst arī magnija. Magnija trūkums organismā var rasties stresa un pārguruma rezultātā.

Ja kājā iemeties krampis, kāju jāmēģina izstiept un pilnībā atbrīvot. Muskuli var mēģināt atslābināt ar vieglu masāžu, taču savilkto vietu nevajadzētu saldēt.

Ārste neiesaka izmantot tautā zināmo paņēmienu muskulī iedurt ar adatu, jo ne katrs to pratīs izdarīt kā nākas un tas var beigties traumatiski. Muskuli var mēģināt atbrīvot, tajā iekniebjot.

Pret krampjiem palīdz kaķpēdiņu un citronmētras tēja. Bez ārsta ziņas nevajadzētu lietot ne pretkrampju līdzekļus, ne muskuļus atslābinošus medikamentus, jo tādējādi var sev nodarīt vairāk ļauna nekā laba.

/ Veselības centra 4» ģimenes ārste Ilze Skuja/