Sacensības WFF Universe 2013 Grieķijā (Thessaloniki) un pelnīta atpūta Bulgārijā

Kā jau solīju šajā sadaļā būs „mans” fitness. Mani treniņi, manas ēdienkartes, „diēta žāvēšanās” periodā. Arī ieskats sacensībās, kurās esmu ņēmusi dalību. Pagaidām savas veselības labā esmu nolēmusi, ka gadā startēšu tikai vienā sezonā, un tā būs pavasara-vasaras sezona. Ja, mana „diēta” gatavojoties sacensībām ilgst 3-4 mēnešus, tad 6-8 mēnešus gadā pakļaut sevi tādam ķermeņa stresam nebūtu prātīgi. Šī gada 12.jūnijā sākās mans ceļojums uz Grieķiju, uz pilsētu Thessaloniki, kur 15. jūnijā norisa WFF/NABBA Universe 2013 sacensības fitnesā un bodibildingā. Kā jau parasti šīm sacensībām sāku gatavoties ~3mēnešus iepriekš. Šajā reizē mana „diēta” sākās 28.februārī.Sākuma svars 70kg, augums kā parasti 176cm. Līdz 12 jūnijam tas samazinājās līdz 61kg. Tauki 12 % . Mērķis šādām diētām sportistiem, ne tik daudz zaudēt svaru, kā pēc iespējas saglabāt muskuļu masu, un izcelt muskuļu reljefu uz tauku % samazināšanas rēķina. Šajā periodā ir diezgan ierobežota produktu izvēle. Es ikdienā , kā 0 asingrupas pārstāvis jau tāpat reti lietoju piena produktus, bet „ suškas” periodā tie tiek izslēgti 100%.Tāpat kā cukurs, milti, tauki, saldumi, visādas mērces. Bet vispār vieglāk nosaukt tos produktus, kurus šajā periodā lietoju uzturā. Jā, nu, bet par to jau rakstīju iepriekš.

Šoreiz par manu ceļojumu-sacensībām, kurš iesākās 12.jūnijā Rīgā un beidzās 23.jūnijā atgriežoties Latvijā tieši Līgo vakarā.

Trešdiena, 12 jūnijs. Ap plkst.14 mēs abi, ar manu sirds cilvēciņu un draugu Normundu „seglojam” manu zilo, ilgadējo draudzenīti Toyota Rav 4 un izbraucam ar to no Rīgas, lai dotos uz Daugavpili, kur mūs pēc 3 h brauciena sagaida mūsu Latvijas WFF federācijas prezidents Oļegs Burinskis un sportists no Daugavpils Dmitrijs Romanovs. Kopā esam tikai trīs sportisti un trīs līdzbraucēji. Laika apstākļi priecē – spīd saule. Oļegs mums atbraucot vēl peldas baseinā. Padzeram kafiju, papļāpājam. Nākas vēl sagaidīt mūsu jauno pāri Dmitriju ar Nadju.Un, tad jau varam doties ceļā. Ved mūs vecs, sagrabējis FORD busiņš ar stūri labajā pusē un bulgāru numuriem. Mūsu mērķis Grieķija, Thessaloniki. Ekskluzīvi, ne? Uz Grieķiju ar auto? Nu, jā lieki piebilst, cik garš, smags (kondicionieris nav, logi veras vaļā tikai šoferiem…salonā bezgaiss….), sutīgs, sviedrains un stresains bija mūs 36h garais ceļš. Mēs „ izžuvuši”, tādi, jāsaka -pus izbadējušies….sākot ceļu mēs bijām vēl uz „ razgruzkas”, kas nozīmē dienā ēst daudz, daudz olbaltumvielas, ogļhidrāti pa minimumam nogriezti. Šajā gadījumā man nebija problēmas: līdzi bija visādi mani našķīši pagatavoti ar proteīnu. Man OB diena bija arī vēl puse no ceturtdienas, Normundam jau ceturtdien sākās „ zagruzka” ar ogļhidrātiem. Man tā pa īstam tā sākās piektdien. Praktiski visa diena uz rīsu galetēm, ūdens tiek dzerts minimāli. Tātad ne bez visādiem piedzīvojumiem visā šajā ceļa posmā braucot cauri Lietuvai, Polijai, Slovēnijai, Horvātijai, Serbijai, mēs beidzot  iebraucām Grieķijas pilsētā Thessalonikos, tieši pēc 36 h, kopš izbraucām no Daugavpils. Pieskaitot Rīgu – mašīnā sēdus/pussēdus pavadītas 39 h…Karstums, tveice, sviedri…Oļega navigācija Thessalonikos mūs aizveda pavisam citā virzienā, iebraucām tādā „ tupikā” , ka knapi apgriezāmies, lai tiktu atpakaļ. Ar vietējo palīdzību noskaidrojām, ka mūsu mērķis ir pavisam pretējā virzienā. Bet, nu, beidzot, beidzot esam galā! Iekārtojamies jaukā viesnīcā „Metropolitan Hotel”. Sanāca gan drusku aizķeršanās ar numuriem, bet beigu beigās laimīgi un saguruši iekrītam sava 2-vietīgā numuriņa platajā, mīkstajā gultā….duša, atpūta, mazliet uzēdam galetes un dodamies pastaigā pa vakarīgo pilsētu. Mērķis – aiziet vismaz līdz jūrai.

Gar jūru iet iela, dzīvība vakarā šajā pilsētā kūsāt kūsā , un, kā nu ne – tā taču tik populāra kūrortvieta tūristiem. Un īstā dzīve te sākas tikai vakarā. Bet mēs ilgi neklīstam, jo nākošā diena mums būs smaga, gan fiziskā, gan psiholoģiskā ziņā. Lēnā garā soļojam atpakaļ uz viesnīcu, lai kārtīgi izgulētos pēc garā, smagā pārbrauciena no Latvijas.

Sestdiena, 15.jūnija rīts. Modinātājs uzlikts uz plkst.7.30, jo 10.00 jābūt sacensību vietā. Tā gan neesot tālu – minūtes 15 kājām no viesnīcas. Aizejam paēst brokastis, kas kā jau parasti ir zviedru galds – un dodamies „pucēties”. Plkst.9.50 un mēs no viesnīcas numuriņa dodamies uz sacensību norises vietu „Radio māju”. Ieejot ēkā, saprotam, ka tas kaut kas līdzīgs kultūras namam LV. Te, priekšā sastopam jau diezgan daudz gan baltas, gan melnas ādas krāsas sportistus, kuri apmetušies kur, nu kurais. Kā jau pieņemts šādās sacensībās katrs cenšas atrast sev ērtāko vietiņu. Līdzi parasti ņemam kādu segu vai dvieli, kuru noklāt un atgulties, paceļot kājas , lai veidojas asins attece un tajās neveidojas tūska (tas skatuvei – lai labāks kāju reljefs.)

Sākas lielā gaidīšana. Pa šo laiku Normunds “izčekojis ” apkārtni un atradis mums aiz skatuves ērtu jauku „istabiņu”, ar lielu spoguli un krēsliem, kurā mēs varam pārģērbties, nogrimēties ( pirms sacensībām sportisti uzklāj speciālu grimu tumši brūnā krāsā – tas izceļ ķermeņa reljefu) un morāli „ nobriest „ iziešanai uz skatuves. Jāsaka, tik ērtos apstākļos man vēl nebija gadījies tikt.

Man patīk šīs federācijas kategoriju atlases princips. Visi sportisti, iziet uz skatuves un paši tiesneši, atkarībā no mūsu auguma trenētības, muskuļu masas lieluma, paši sadala pa attiecīgām kategorijām. Tā piemēram, meitenēm ir šāds sadalījums: juniores, meitenes līdz 21 gadu vecumam, tad nāk kategorija „Fitness women”, kurā iedala sievietes ar redzami attīstītu, trenētu augumu, tālāk nāk performance kurā tiek sievietes jau ar vēl labāk un redzamāk attīstītu muskulatūru, šai kategorijai seko kategorija ”Athletic women”, kurā ir sievietes ar spēcīgi attīstītu muskulatūru, tad aiz šīs nāk kategorija „Superbody women”, kura citās federācijās jau saucas „Women bodibilding” kategorija un visu beidzot „Extrim body” kategorija, kurā ir sievietes (vai varbūt jau labāk teikt-pussievietes)….ar ļoooti spēcīgu muskulatūru”. Mums tāda bija viena…Godīgi? Briesmīga, briesmīgi briesmīga…

Tā nu, pēc bargās tiesnešu kolēģijas vērtējuma tieku ieskaitīta kategorijā „Performance”. Kopā esam 6 sievietes.

Tiesnešu kolēģiju pārstāvēja WFF prezidents Klauss Hofmans, NABBA prezidents Grim Lankefelds, NABBA ģenerālsekretārs, ilgadējs WFF/NABBA Universe sacensību organizators Marcus Schlanger no Austrijas.

Varu iet atpūsties un gaidīt savu kārtu. Bet plkst. ir tikai 13….Vēlāk izliek informāciju cikos, kurai kategorijai jāiet uz skatuves. Jāsaka atklāti – organizācija šogad – nekāda…Pašiem jāskrien, jāmeklē, lai nepalaistu garām kaut ko. Jo informācija visu laiku mainās. Pēc applēsēm mans starts paredzēts ap 20-iem vakarā, Normundam ap 23….Priekšā vēl visa diena…neēdušiem, nedzērušiem. Bet, nu neko – apbruņojamies ar pacietību un sākam gaidīt.

Plkst. tuvojas jau 20.00, bet es vēl nekur neesmu bijusi. Tad beidzot. Sākas kustība. Vēl pēdējais skatiens spogulī, kāju pēdas tiek paliktas zem ūdens krāna un saslapinātas (citādi tajās stiklenēs es kāju nevaru dabūt!), uzvelku savas sexystyle  kurpītes un aiziet!  Mēs esam uz skatuves. Sauc obligātās pozas, kurās mēs visas nostājamies, katra jau nu rādot sevi no labākās puses. Cita tā trīc no muskuļu sasprindzinājuma, ka gandrīz vai kājās neturas. Sviedri no lampām, grims, viss kopā sajaucies…

Bet tas nu ir garām. Pēc obligātajām pozām iznāciens ar savu izvēles programmu. Man ir pirmais numurs, un noejot no skatuves, man jau atkal jāiet atpakaļ….Knapi paspēju pārvilkt peldkostīmu. Saviem improvizētajiem „svārciņiem” steigā norauju pērlīšu virtenes, tās pinas gar kājām….super, ne? Bet, nu neko darīt laika nab un man jāskrien. Pie skatuves apstājos. Sirds sitas kā negudra. Pat konjaks nelīdzēja (jā, jā, man tas citreiz ir palīdzējis atslābināties) Atskanot Arasf feat Helena –„Broken Angel” dodos lēnā solītī uz skatuvi. Kājas „mīkstas”, tās reāli trīc. Nesaprotu, par ko tāds satraukums? Nav taču pirmā reize! Neizskaidrojami. Jā, bet šis ir mans jaunais priekšnesums. Iepriekšējos trīs gadus mans priekšnesums tika izpildīts skanot Mariah Carey dziesmai „Hero”. Un man tas patika, taču laiks iet un, kaut kas taču jāmaina. Satraukumā, protams, sajaucu un sasteidzu savu priekšnesumu…bet, nu nekas nākošreiz būs labāk noteikti! Rezultātā 4-ā vieta.Nav slikti. Atstrādāsim līdz pēdējai kustībai. Nu, tā esmu galā ar savu iznācienu…bet vēl nepavisam, jo priekšā, pēc pēdējiem „smago” vīru iznācieniem, būs vēl pāru uznāciens, kurā piedalīties izlēmām arī mēs ar Normundu. Ap plkst.1 naktī iznāciens bija Normundam, kurš tika iedalīts „syperbody” kategorijā un palika 6-ais. Viņa uzstāšanās dziesma man bija jaunums…Viņš gan teica, ka būs jauna dziesma, bet neteica kāda. To es izdzirdēju stāvot aiz skatuves…Krievu grupas “Рождество” dziesma „Ты знаешь, как хочется жить”…Skaista, dziesma, dziļi vārdi….

Jā, un kā pēdējiem iznāciens bija pāriem. Bijām 6 pāri un palikām 6-ie, pēdējie. Jo arī te sajuka mums abiem, atkal satraukums ņēma virsroku. Bet mēs nenoskumām, tas bija tikai pirmais mēģinājums, bet mums priekšā vēl visa dzīve.

Tā nu gan, viss garām – ziedi, kausi, apsveikumi, bet tam visam klāt nenormāls nogurums. Bijām bezgala laimīgi un priecīgi doties uz viesnīcas numuriņu. Prātā tikai viena doma – paēst, padzert, un nomazgāties. Kamēr es dušā berzu nost grimu, neskaitāmas reizes mainot ūdeni vannā, līdz tas vairs nebija viegli sārti-brūns, Normunds klāja „ galdu”. Par to, ko ēdīsim pēc sacensībām bijām parūpējušies jau iepriekš, jo zinājām, ka viss būs ciet, bet sestdienās vispār veikali tur strādā līdz 15. Apetīte milzīga-izvēle arī dažnedažāda, bet pēc tik daudzu mēnešu diētas, tas kuņģītis jau tāds sarāvies un neko daudz ieēst nevarējām. Arī miegs un nogurums darīja savu. Mēs vienkārši „ atlūzām”…

16.jūnijs.Svētdienas rīts. Eh, labrīt no rīta, cik jauks šis rīts! Šajā rītā mēs izbraucām uz Bulgāriju, kur mūsu WFF federācijas prezidents Oļegs mūs ir laipni uzaicinājis atpūsties pāris dienas viņam piederošos viesnīcas numuriņos Saulainajā krastā. Laiks Grieķijā tajā rītā bija vienkārši nenormāli karsts, tveicīgs un sutīgs. Un pa ceļam veldzējāmies ar saldējumu….Es gan neēdu piena produktus, bet te tomēr šajā karstumā, es nevarēju turēties pretī…Izbraucām ap plkst.11  un pēc 12 h pārbrauciena, kurš protams nenorisa bez starpgadījumiem gan ar riepas „izšaušanu”,  gan veicot piruetes kalnu masīvu serpentīnā, kur atļautais ātrums ir 40km/h, bet mūsu šoferītis „ laida” uz visiem 80km/h…Sajūtas neaprakstāmas. Labi, ka riepa izšāva ne kalnos uz kāda līkuma….Nu, neko ap plkst.22-iem sveiki un veseli nonācām Bulgārijas Saulainajā krastā. Kur mūs, kā izrādās vēl nevienu negaidīja un viesnīcas apartamenti pēc „ziemas guļas” pavisam nebija kārtībā…ne elektrības, nē ūdens, netīrs, nesakopts, nekā…..Mēs tomēr bijām pacietīgi un kopīgiem spēkiem visu atrisinājām un ap plkst. 2 naktī beidzot varējām doties pie miera, lai turpmākās dienas baudītu pelnīto atpūtu– sauli, jūru, dienvidu augļus! Un tā arī bija – mūsu sacensību noslēgumā – pelnīta 5 dienu atpūta Bulgārijas saulainajā krastā! Te pat nav ko daudz rakstīt: tas viss jābauda un jāizbauda pašiem! Latvijā, atpūtušies, nosauļojušies kā nēģerēni,  mēs ieradāmies tieši uz Līgo vakaru, lai ar saviem mīļajiem un tuvajiem svinētu mūsu Saulgrieži svētkus! Ar sveicieniem līdz nākamajai reizei!