Kad man apritēja 15 gadi, es sāku domāt par to, cik  drausmīgi no malas izskatos būdama  jauna meitene. Grūtības sagādāja uzkāpšana skolā pa kāpnēm uz trešo stāvu,  nevarēju noskriet sporta stundā 1600m, doties ilgākā pastaigā pa svaigu gaisu, bet sapīgakais bija, ka apģērbu veikalos vienmēr par mazu bija drēbes, kuras man patika. Arī starp apkārtējiem cilvēkiem sāku justies nekomfortabli, jo likās, ka visi ir vieglāki par mani. Viss mainījās strauji, netiešām uzdūros internetā fitness women motivation video. Noskatījos kādas padsmit reizes, un tad sapratu, ka tas ir tas, ko dzīvē vēlos- būt veselīga, ar skaistu ķermeni un galvenais- dzīvespriecīga meitene, kurai dzīvē viss ir uz pozitīvas nots un gaišās krāsās. Tas arī bija iemesls, kāpēc sāku  pievērsties aktīvam un veselīgam dzīvesveidam.

DSC_6933pr Mans ceļš uz mērķi sākās jau nākamajā dienā. Iesākumā samazināju visas ēdienu porcijas uz pusi mazākas, pēc laika atteicos no visa ceptā, izslēdzu no ēdienkartes sālītos produktus, nākamais, kam pārvilku pāri treknu svītru bija baltmaize, kūciņas, bulkas utm. produkti.  Nekad neesmu griezusies pie dietaloga vai uztura speciālista- visu esmu izstudējusi pati… Protams, esmu tikai cilvēks, reizi nedēļā un svētku dienās neatsakas no kaut kā, ko sirsniņā vēlas- saldējumu, picas vai ko tādu… .

Sāku arī skriet-15 minūšu garš skrējiens pa 3 reizēm nedēļā, tādējādi apvienoju sportu ar veselīgu uzturu. Pēc tam pievienoju savai ikdienai arī svaru zāles apmeklējumu, kur man pazīstami puiši palīdzēja ar padomiem par to, kā pareizi trenēties, lai nesatraumētos. Talkā nāca arī youtube.com video, kuros skatījos vingrojumu tehniku, trenažieru lietošanu.

Pirmo progresu pamanīju aptuveni pēc pusgada, kad skapī esošās drēbes sāka palikt par platu.  Saprotot, ka gribu vēl progresēt, sāku skriet līdz pat 6 vai  7 reizēm nedēļā, cītīgi trenēju muskulīšus zālē un pareiza ēšana jau bija kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu.Iegāju ar to visu  tādā kā azartā.

Kad jau tiku līdz savam mērķim jeb svari rādīja tādu skaitli, kādu biju iecerējusi, es sapratu, ka nevēlos pārtraukt tādu dzīvesveidu.

Vēl aizvien dzīvoju veselīgi, jau četrus gadus apmeklēju svaru zāli, esmu sākusi nodarboties ar skriešanu nopietni, ne tikai “kardio treniņa” pēc. Piedalos arī daudz sacensībās un ar veselīgu ēdienu esmu uz “Tu”.

Iespējams, ka zināmā mērā esmu savtīga, tik daudz spēka, laika un enerģijas atdodot sportam, taču īstenībā tas padara noturīgākas manas attiecības ar cilvēkiem. Tā kā esmu spēcīga un izturīga, apzinos, ka spēšu vajadzības brīžos daudz labāk rūpēties arī par citiem cilvēkiem.

Elīna